Kā plika pa nātrām

"12 gadus bez pajumtes! Pareizie un nepareizie cilvēki gulēja dzīvokļos, man bija jāguļ kāpņu telpās, siena kaudzēs un ziemas salā – uz ielas. Tādi jēdzieni kā ģimene, saticība, mīlestība, žēlastība un laime man bija sveši. Galēja izmisuma brīžos gribējās izaicināt likteni un kaitināt čekistus. Nepazinu bailes, jo man nebija ko zaudēt. Visu mūžu izmisīgi un maniakāli esmu meklējusi taisnību, bet nekur neesmu atradusi."

Helēna Celmiņa /1929 - 2017/

~ 1.67 MB  
Lasīt